LAT   RUS

Koliku iemesli

Raudāšana ir normāla zīdaiņa vecumā – jo raudāšana ir vienīgais verbālās komunikācijas veids līdz brīdim kad bērns sāk artikulēt skaņas. Raudot mazulis signalizē mātei, ka viņš ir noguris, vientuļš, izsalcis, viņam ir auksti vai karsti, vai arī - ka viņam kas sāp. Tajā pat laikā raudāšana var būt arī vispār bez iemesla – zīdaiņa veids kā iepazīt pasauli. Vecāku uzdevums ir iemācīties atšķirt šos raudāšanas iemeslus, no kuriem ilgstoša un spalga raudāšana bieži ir raksturīga zīdaiņu kolikām.

Būtiskākie iespējamie koliku iemesli minēti zemāk. Tomēr jāatceras, ka katram mazulim viens vai otrs iemesls var būt svarīgāks par citiem, tamdēļ ir nepieciešama kompleksa novērtēšana.

Pārlieku liels gāzes un/vai gaisa daudzums mazuļa zarnās. Gāze vai gaiss zarniņās var nokļūt vai nu ēšanas laikā sarijoties gaisu, vai arī dēļ izjauktas zarnu dabiskas mikrofloras – gadījumos kad ir savairojušās gāzi ražojošās baktērijas. Ļoti bieži mazuļiem ar kolikām ir novērojama vēdera burkšķēšana un pūšanās, kas arī apstiprina „gāzes vēderā” kā vienu no galvenajiem koliku iemesliem. Savukārt palielinātais gāzes daudzums iestiepj zarnu sieniņu, radot pēkšņas, nepatīkamas un sāpīgas sajūtas.

Mazulim ir nenobriedusi nervu sistēma, kura var dažādi reaģēt uz apkārtējās vides kairinājumiem – pārlieku daudz apmeklētāju, dažādi trokšņi mājās (telefons, skaļāka mūzika) var radīt satraukumu, kurš var manifestēties arī ar koliku simptomiem. Kolikas bieži sākas pēcpusdienā, jo šajā laikā mazulis var būt noguris no apkārtējās vides pārlieku daudzajām skaņām.

Pārtikas produktu (piena cukura, piena olbaltumu) nepanesība. Ir pierādīts, ka kolikas ir biežāk tiem zīdaiņiem, kuri bez mātes piena ēd vēl arī piena maisījumus. Arī zarnu mikroflora ar maisījumiem piebarotiem bērniem ir ļoti atšķirīga salīdzinājumā ar krūti barotajiem.

Ja bērns ēd tikai mammas pienu, tad pastāv iespējamība, ka mātes uzņemtie pārtikas produkti, olbaltumvielu daļiņu veidā, caur mātes pienu nonāk mazuļa gremošanas sistēmā. Daļa no mātes ēstajiem produktiem mazulim var radīt vai pastiprināt simptomus, kas raksturīgi kolikām.

Tā dēvētais „hiperlaktācijas sindroms” – ja mātei ir ļoti daudz piena, tad viņai var būt samērā liels „sākotnējā piena” daudzums. Šo „sākotnējo pienu” nedrīkst jaukt ar „pirmpienu” – „pirmpiens” ir tas piens, kurš krūtīs veidojas pirmajās dienās pēc mazuļa piedzimšanas. Savukārt „sākotnējais piens” ir piens, kurš ēdienreizē no krūts izdalās pirmais. Un šis piens nāk ar lielāku strūklu (gaisa rīšanas iespēja!) un tajā ir daudz piena cukura - laktozes, bet tas ir mazāk bagāts ar olbaltumvielām. Kā rezultātā mazulis var ātri sarīties daudz gaisa un vēl piedevām uzņemt vairāk piena cukura nekā spēj organisms pārstādāt, bet tajā pat laikā var pietrūkt olbaltumvielu, kas savukārt noved pie lielākas ēstgribas un biežākas barošanas.

Pagaidām speciālistu vidū nav vienota viedokļa par to, kas izraisa kolikas. Vai var teikt „cik bērnu tik iemeslu”? Jā un nē. „Jā” tamdēļ, ka katrs bērns ir īpašs un unikāls, un katram ir savas organisma īpatnības, kuras nav citiem bērniem. Tomēr no otras puses – ir skaidri zināmas un pierādītas kopīgas īpašības tiem mazuļiem, kuri cieš no kolikām.

Izzinot un saprotot iemeslus, kuri ir vainojami pie koliku rašanās, ir iespējams cīnīties ar sekām. Par to nākamajā sadaļā „Kā palīdzēt”.